“Līderes kods” atklāj otro sezonu ar viesošanos pie Alsungas novada līderēm

07/10/2018
Jaunumi, lideres kods

Līdz ar tikšanos ar Alsungas novada uzņēmējām un vadītājām 19. septembrī, Alsungas kultūras namā tika uzsākta otrā sezona biedrības “Līdere” pasākumu sērijai Latvijas novados – “Līderes kods”. Alsunga kā savu artavu “Līderes koda” vērtību pūrā sniedza ļoti izsvērtas, pragmatiskas, biznesa un dzīves rūdījumā izsijātas atziņas. Te izskanēja ne vien ideālistiski, sapņaini padomi, bet arī pieredzē smelts, dzīves realitātei pietuvināts skatījums.

Pasākumu atklāja biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna, aicinot biznesa cīņās nepazaudēt cilvēciskās īpašības. “Arī atrodoties biznesa haizivju dīķī, ir jāspēj saglabāt sirsnība, smaids, enerģiskums. Ticiet man, braucot lietišķās vizītēs uz dažādām pasaules malām, esmu secinājusi, ka tik elegantas, tik dzīvesgudras un tik dzirkstošām acīm apveltītas sievietes ir tikai Latvijā!”, sacīja A. Vīksna.

Savukārt Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa atgādināja par to, cik svarīgs dzīves labsajūtas faktors ir tas, uz ko ikdienā fokusējam savu uzmanību. “Dzīve nav rožu lauks, to mēs visas zinām. Taču vienmēr jāspēj ieraudzīt labais, jo ir diezgan grūti dzīvot, ja redzam tikai to, kas trūkst,” aicināja D. Kalniņa.

Alsungas “Līderes kodā” ar sevi un savām dzīves vērtībām vispirms iepazīstināja četras novada uzņēmējas, kuras gan spējušas izveidot veiksmīgu biznesu, gan līdzdarbojas novada attīstībā.

Inga Šēna-Laizāne vada uzņēmumu “Suitu Rija”, kas nodarbojas ar suitu tautastērpu darināšanu, kuri kļuvuši pazīstami visā Latvijā. Pateicoties uzņēmējas darbībai, amatnieki saņem pasūtījumus tautastērpu detaļu izgatavošanai pat no Latvijas pretējās malas – Daugavpils. Suitu mantojums viņai ir ne vien bizness, bet arī sirdslieta, ko apliecina tas, ka I. Šēna-Laizāne dzied etnogrāfiskajā ansamblī “Suitu sievas” un ir biedrības “Suitu amatnieki” priekšsēdētāja. “Tas ir tas, kas man patīk, ar ko es aizraujos, un tā ir arī viena no galvenajām vērtībām manā dzīvē – ka šobrīd es jau varu atļauties darīt to, kas man patīk un tad, kad man patīk. Brīvības sajūta manā dzīvē dod spēku un gandarījumu”, pasākumam sagatavotajā video uzrunā sacīja uzņēmēja. Tāpat I. Šēnai-Laizānei svarīga dzīvē esot “zaļā domāšana”, kas viņai nozīmējot dzīvi laukos, pašaudzētas pārtikas lietošanu uzturā, pārvietošanos ar velosipēdu.

Ausma Čača jau kopš 1993. gada ir Alsungas mazumtirdzniecības uzņēmuma un vairāku veikalu īpašniece. Viņa nesavtīgi palīdzot tiem novada iedzīvotājiem, kam tas visvairāk nepieciešams – sagādājot pārtiku, aizvedot pie ārsta. Dzīves galveno pamatvērtību viņa apzinājusies vēl skarbajos deviņdesmitajos gados, kad vienā brīdī šķitis, ka viss brūk kopā – gan bizness, gan personīgā dzīve. Vairāki spilgti sapņi, viens no tiem par kritienu bezdibenī, no kura palīdz tikt ārā krusta tēls, viņai norādījuši, ka dzīves galvenais ceļš ir paļaušanās uz Dievu, un tas nekad nav pievīlis. “Es zinu – ja būs pārbaudījums, es ar to tikšu galā, jo man blakus ir Dieva žēlastība!”, sacīja A. Čača. Dieva baušļos esot ietverti paši galvenie likumi, kam vajadzētu sekot līdzi ikdienā. “Mīlēt savu tuvāko, manuprāt, tas nozīmē arī mīlēt savu darbu, ko darām, mīlēt tos cilvēkus, ar kuriem kopā šo darbu daru, kā arī visus tos, kuru dēļ mēs šo darbu darām! Tāpat svarīgi ir neskaust, ka kādam citam ir vairāk, bet pašiem censties darīt aizvien labāk,” – tāds ir A. Čačas skatījums, kurā savijas vienlaikus gan garīga patiesība, gan būtībā arī biznesa veiksmes atslēgas noslēpums. Tāpat svarīga vērtība uzņēmējai esot godīgums un taisnīgums. “Jādzīvo tā, lai vakarā var aiziet mierīgi gulēt ar apziņu, ka es nevienam neesmu nodarījusi pāri!” teica A. Čača.

Mairita Slavinska izveidojusi Alsungā iecienīto “Spēlmaņu krogu” un viesu namu, kas kļuvis par vienu no pilsētiņas vizītkartēm, saņēmis arī atzinības zīmi “Latviskais mantojums”. “Man šķiet, ka sapnim ir jābūt stiprākam par apkārtējo cilvēku viedokli. Galvenais ir turpināt iesākto, nepazust,” savu panākumu formulu atklāja M. Slavinska. Vēl svarīgāka esot ģimene un tās atbalsts. “Viens nav karotājs. Ja otrs atbalsta tavas trakās idejas un sapņus, tad viss izdodas,” sacīja M. Slavinska. Trešo vērtību M. Slavinska esot noskaidrojusi, pajautājot vīram. Viņš atbildējis: “Tava neatlaidība – tas ir ārprāts! Ja tu esi kaut ko ieņēmusi galvā, tad tu iziesi caur uguni un ūdeni, kamēr atradīsi iespēju, kā to realizēt!”.

Rutas Sokolovskas vadītais uzņēmums “Suitu maize” jau kopš 2010. gada piedāvā klientiem suitu tradīcijās ceptu maizi un sklandraušus. Uzņēmēja bijusi darba grupas sastāvā, kas panāca, ka sklandrauši tiek iekļauti sarakstā “Eiropas produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām”. “Suitu maize” atvērusi veikalu arī Rīgā, kur saimnieko Rutas dēls Mareks Reķis, kurš presē citēts sakām, ka bizness esot veiksmīgs, ieguldījumi atpelnīti un notikusi veikala paplašināšanās, pārejot arvien uz jaunām telpām. R. Sokolovska gan sacīja – Rīga nevienu ar atplestām rokām negaidot, tā vairāk ņemot, nekā dodot. “Kā savu pirmo vērtību vēlos izcelt pašu ideju, kas atnāca pie manis – ka suitu rauši ir jāceļ godā,” sacīja R. Sokolovska. Tāpat viņa uzsvēra, cik svarīga darbā un biznesā ir mīlestības enerģija: “Bez mīlestības nekas labs nevar iznākt. Pat labs rausis nevar sanākt, ja nav mīlestības.”

Pārējās pasākumā klātesošās uzņēmējas un vadītājas Alsungas vērtību kaleidoskopam pievienoja arī sev tuvākās vērtības. Visbiežāk izskanēja “mīlestība pret savu darbu” (“ja dari to, kas patīk, tad atdeve ir trīsreiz lielāka”), kā arī tai līdzi sekojošās vērtības – atbildība par to, lai darbs būtu paveikts labi, entuziasms (“kādam ir arī jādara, citādi visi tikai parunā, bet neko nedara”) un galu galā – gandarījums par sasniegto rezultātu. Tāpat tika minēta uzdrīkstēšanās – spēja mesties nezināmajā un uzsākt ko tādu, kam nepieciešama drosme. Dažas citas līderes nosauca arī neparastākas vērtības – piemēram, spēju smaidīt. Tāpat Alsungas līderēm svarīga šķiet pašizziņa, prasme iepazīt pašam sevi (“es ļoti vēlos izzināt sevi – tā dziļi, dziļi”), spēja pieņemt dažādību (“kas vienam šķiet melns, otram ir balts, bet trešais vispār saka, ka tur ir varavīksne”), spēja ieklausīties citos. Atzīmētas tika arī tādas īpašības kā pacietība (“viss notiks īstajā laikā un vietā”) un pateicība (“būt pateicīgam par to, kas jau ir”). Pie vērtībām tika nosaukta arī suitu kultūras mantojuma saglabāšana, jo īpaši – suitu dziesmas un “viss, kas saistīts ar vietējo vokālo kultūru”. Interesanti, ka izskanēja arī oriģinālāks skatījums uz ierasti pieņemtajām uzņēmējam nepieciešamajām īpašībām. Piemēram, kāda no līderēm aicināja nepārspīlēt arī ar neatlaidību: “Neatlaidība protams, ir laba, tomēr jābūt samērīgumam. Ja tu skrien kā vērsis sienā, pienāk brīdis, kad jāapstājas un ir gadījumi, kad jāmāk prast arī atkāpties”.

LATVIJAS LĪDERES KODĀ 35 Alsungas novada uzņēmējas un vadītājas noguldīja 50 sev svarīgas vērtības. Starp tām visbiežāk minētas: Ģimene, Atbildība un Laipnība.

Arī otrajā LĪDERES KODA sezonā tiek noguldītas ar vien jaunas, vēl citos novados neminētas vērtības. Alsungas pienesums: Smaids, Laipnība, Labestība, Līdzjūtība, Atvērtība, Dažādības pieņemšana, Možs gars.