Close

Dundadzniecēm vērtību topā darbs un ģimenes tradīcijas

Biedrības “Līdere” organizēto pasākumu sērijas “Līderes kods” trešās sezonas atklāšana notika Dundagas pilī, 26. septembrī. Uz trīspadsmito tikšanās reizi bija pulcējušās ap trīsdesmit Dundagas novada uzņēmējas, lai papildinātu ar katru reizi arvien brangāku “aktīvu apjomu” uzkrājošo “Līderes koda” vērtību banku. Līdz Dundagai tajā bija jau 301 dažāda vērtība, ko iesniegušas 357 noguldītājas (daudzas vērtības tiek minētas vairākkārt). Morālās vērtības cilvēkam nevar atņemt tik viegli kā naudu, tāpēc “Līderes koda” vērtību banka ir gluži droša.

“Uzņēmējdarbība ir spēja uzņemties atbildību par sevi un apkārtējiem, spēja uzņemties riskus, spēja domāt par vairākām lietām kopā un redzēt lietas ilgtermiņā. No pašvaldības skatu punkta, tā noteikti ir arī spēja dalīties – dalīties ar saviem darbiniekiem, ar valsti, ar pašvaldību. Es novēlu vienmēr palikt godīgajā, ienesīgajā, visiem pieņemamajā nodarbē, ko sauc par uzņēmējdarbību,” pasākuma ievadā sacīja Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts.

Kā ierasts, pasākuma pirmajā daļā sevi prezentēja piecas novada domes izvēlētās uzņēmējas, kas iepazīstināja ar trijām galvenajām dzīves vērtībām.

Kā pirmā priekšplānā devās Jolanta Derkevica, SIA “Vilnas fabrika” šūšanas darbnīcas vadītāja. Uzņēmumā top gan segas, gan citi izstrādājumi ar tīras aitu vilnas pildījumu. J. Derkevicas apņēmība un radošā izdoma radījusi pievienoto vērtību vilnas pirmapstrādei. Uzņēmuma klienti esot arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

“Viena no vērtībām man ir būt dabā, jo tas lieliski uzlādē. Otrā vērtība – gluži pašsaprotami – ir ģimene. Savukārt trešā vērtība man ir vīzija, jo bez vīzijas cilvēkam nav nākotnes,” atklāja J. Derkevica. Vīzijas par iespējamajiem darbības virzieniem pie viņas atnākot bez piepūles. “Ir cilvēki, kuri nevar izdomāt, ko darīt, un ir tādi, kas nespēj nobremzēt daudzos ideju impulsus. Es esmu no otrajiem,” sacīja J. Derkevica. Esot forša sajūta, ka “vari radīt kaut ko laukos. Man patīk aiziet uz darbnīcu un tur izsmieties. Priecāties – tā ir vēl viena dzīvē ļoti svarīga lieta,” stāstīja uzņēmēja.

Individuālā uzņēmēja Evita Laukšteine uzsākusi biznesu ar lietoto sadzīves priekšmetu tirdzniecību, tomēr vēlāk mīlestība pret dzīvniekiem devusi ierosmi izveidot Dundagā eksotisko dzīvnieku dārzu. Dzīvnieki šeit neatrodas krātiņos, ir iespējams ar tiem kontaktēties tiešā veidā, pastaigājoties īpaši izveidotā dārzā. 2017. gadā E. Laukšteine saņēmusi Dundagas pašvaldības apbalvojumu nominācijā “Gada uzņēmējs”.

“Mēs piedzimstam ģimenē, mūs uzaudzina mūsu vecāki. Tieši viņi ieliek mūsos mūsu vērtības – darbu, mīlestību un cieņu vienam pret otru. Tas ir tas, kas man palīdzējis paveikt visu, kas līdz šim man izdevies. Bērnībā man bija ļoti daudz jāstrādā, un es esmu pateicīga savai mammai, ka viņa man iemācīja darba tikumu. Darbs, mīlestība un cieņa – manā uztverē tas ir pats svarīgākais, kam jābūt katrā cilvēkā,” savas vērtības definēja E. Laukšteine. Savukārt no dzīvniekiem vajadzētu mācīties godīgumu un patiesumu. “Dzīvnieks nekad nerīkosies kā cilvēks – acīs pateiks vienu, bet aiz muguras izdarīs pavisam ko citu,” secina uzņēmēja. Dzīvnieki sniedzot arī lielu mīlestību, vienlaikus gan saglabājot taisnīgu attieksmi: “Kā tu pret mani, tā es pret tevi!”

Elma Zadiņa, kas pēc izglītības ir agronome, pēc došanās pensijā un lauku saimniecības nodošanas dēla pārziņā, nolēmusi pievērsties sklandraušu cepšanai, attīstot šo prasmi līdz ļoti augstai kvalitātei un savu produkciju katru piektdienu piedāvājot Dundagas tirgū, kā arī dažādos gadatirgos. Kurzemes sklandrauša reģistrācija kā Latvijas nacionālajam produktam nenotika arī bez E. Zadiņas līdzdalības. E. Zadiņa neliedz savas zināšanas arī citiem, kam par to ir interese – pie viņas notikušas jau daudzas meistarklases sklandraušu cepšanā.

“Esmu nodzīvojusi garu dzīvi, un man vienmēr svarīgs bijis ģimeniskums, jo arī šobrīd vienā saimniecībā kopā dzīvojam četras paaudzes. Tāpat arī darba mīlestība, jo tā manī ieaudzināta no vecākiem. Tajā laikā, kad es augu, pie darba lika visus. Esmu secinājusi, ka bez darba mīlestības un vēlēšanās strādāt dzīvē nekas nenotiek. Sklandraušus cepu jau 30 gadus,” stāstīja E. Zadiņa. Visu šo gadu laikā tā arī joprojām neesot apnicis šo darbu darīt, viņa piebilda. Turpināt biznesu mudinot arī tas, ka pēc sklandraušiem esot liels pieprasījums – nesenajos Miķeldienas svētkos Rojā izpirkti divi simti sklandraušu un vēl pietrūcis. “Vai nav prieks strādāt?” retoriski vaicāja E. Zadiņa.

Lauku sētas “Jumari” īpašniece Gunita Tropiņa apsaimnieko savu senču saimniecību, audzējot tajā krūmmellenes, turklāt pēc bioloģiskās lauksaimniecības principa. Tāpat saimniecība ir atvērta tūristiem, kas vēlas iepazīt tās dzīvi – G. Tropiņa regulāri piedalās “Lauku ceļotāja” akcijā “Atvērtā lauku sēta”. Tāpat uzņēmēja ir konkursa “Sējējs” nominācijas “Ģimene lauku sētā” laureāte.

“Galvenās mūžīgās vērtības ir nosaukusi jau Anna Brigadere – Dievs, daba, darbs. Kas satur visus kopā? Kas palīdz grūtos brīžos? Kas palīdz pieņemt tādus lēmumus kā piedot, mīlēt? Nākošais ir daba. Jau bērnībā, dodoties ar vecomammu ogot, es sapratu, ka daba mums ir ļoti liela skolotāja – ir tikai jāskatās, jāklausās un jāmācās. Visbeidzot, darbs. Par darbu skaisti pateikts tautasdziesmā: “Ai, darbiņi, ai, darbiņi, Bez darbiņa nevarēju, Darbiņš man prieku deva, Pilnu klēti labībiņas.””

Dženeta Marinska, brīvdienu mājas “Ūši” saimniece, savu tūrisma biznesu attīstījusi pamazām – sākumā nelielā apjomā, lieki neriskējot, kamēr tas izaudzis jau līdz nozīmīgam apmēram ar pastāvīgo klientu bāzi, kas izvēlas vasaras atpūtu pie jūras baudīt tieši “Ūšu” kempingā. Interesanti, ka arī Dž. Marinska cep sklandraušus un pasniedz kulinārijas meistarklases šajā jomā – tieši viņa lielā mērā organizējusi sklandraušu nominēšanu Latvijas nacionālā produkta titulam.

“Pievienojos visām iepriekš minētajām vērtībām, bet pati vēlos izcelt šādas trīs – godīgums, brīvība un mērķtiecība. Godaprāts stāv pāri visam, jo tā ir dzīvošana saskaņā ar savu sirdsapziņu. Godīgums vairo uzticēšanos starp cilvēkiem, un tas ir svarīgs visos līmeņos, sākot no pārdevējas, kas tev nemēģina iesmērēt sliktu preci, un beidzot ar valsts vadītājiem, kas strādā sabiedrības labā, nevis personisko interešu vadīti. Ja mūsu valstī tas tā būtu, tad korupcija mums būtu svešvārds. Brīvība ir svarīga visās tās dažādajās izpausmēs – gan kā personiskā brīvība, gan valstiskā nozīmē. Personiskā brīvība nozīmē to, ka varu būt tas, kas es esmu un lemt par sevi, par to, kā vēlos augt, attīstīties un vienlaikus tas nozīmē arī atbildību par to. Valsts brīvība ir tā, kur mēs kā sabiedrība kopumā izvēlamies sev mērķus un pieņemam lēmumus, lai šos mērķus sasniegtu. Brīvs cilvēks veido brīvu valsti un sabiedrību. Mērķtiecība jeb apņemšanās un darīšana ir virzība uz priekšu, attīstība. Bez mērķa nav attīstības. Ir nepieciešama vīzija un virzība uz to. Taču tā nav sprinta, bet drīzāk gan maratona distance, kur solīti pa solītim mēs ejam virzienā, ko esam izvēlējušies. Pacietīgs darbs, nodošanās savai idejai, neskatoties uz apkārtējo kritiku, un spēja koncentrēties uz lietām, kas patiešām ir svarīgas,” tik detalizēti savas vērtības aprakstīja Dž. Marinska.

No citām vērtībām, kas izskanēja no pārējām pasākumā klātesošajām uzņēmējām, dažas atbalsoja pirmo piecu lēdiju nosauktās (ģimene, brīvība, mīlestība, darba prieks, u.c.), dažas bija vairāk vai mazāk populāras, bet jau dzirdētas vērtības (veselība, neatlaidība, harmonija ar sevi, spītība, pašcieņa, pārliecība, uzdrīkstēšanās, u.c.), bet dažas bija pavisam svaigas, unikālas un iepriekš nedzirdētas ne vien Dundagas pasākumā, bet visā “Līderes koda” pasākumu sērijā kopumā. Interesanti, ka atsevišķi (no divām dažādām pasākuma dalībniecēm) tika pieminētas divas pirmajā acu uzmetienā it kā līdzīgas, bet vienlaikus arī fundamentāli atšķirīgas vērtības – spēja vizualizēt un spēja redzēt vīziju, ko sniedz Dievs. Ja pirmajā gadījumā acīmredzot vairāk ir runa par ticību sev kā pašam sava likteņa lēmējam (vizualizēšana kā individuālās gribas akts), tad otrajā gadījumā tā ir paļaušanās, uzticēšanās augstāka spēka sniegtajai iedvesmai. Neparasti noformulēta tika arī vērtība, ko saīsināti varētu dēvēt par dzīvotgribu vai vitalitāti: “Jābūt dzīvam. Jābūt interesei darīt kaut ko sev, ģimenei, uzņēmumam vai sabiedrībai. Galvenais, lai būtu dzirkstelīte acīs.”

Kā pasākuma noslēgumā atzina domnīcas moderatore, biedrības “Līdere” valdes locekle Māra Špicberga, viena no lielākajām vērtībām ir apzināties savas vērtības un neizmainīt tās sīknaudā. Palikt vienmēr uzticīgām saviem ideāliem novēlam ne vien uzņēmējām, bet visiem Dundagas novada iedzīvotājiem.

Trīspadsmitajā LATVIJAS LĪDERES KODĀ 29 Dundagas novada uzņēmējas un vadītājas noguldīja 48 sev svarīgas vērtības. Starp tām visbiežāk minētas: Ģimene, Mīlestība, Veselība, Godīgums, Brīvība, Ticība, Uzdrīkstēšanās, Neatlaidība.

Katrā LĪDERES KODA domnīcā tiek noguldītas ar vien jaunas, vēl iepriekš neminētas vērtības. Dundagas novada pienesums: Vīzija, Čaklums, Izlēmība, Izturība, Īstais vārds, Lūgšana, Paaudžu saderība, Pareiza izvēle, Spīts, Veiksmīgi darījumi.

Kopā LĪDERES KODĀ noguldītas jau 12 novadu un 1 valsts nozīmes pilsētas vērtības. Ir apkopotas 386 anketas, kurās minētas 316 dažādas vērtības.

Līderes KODS tiek īstenots, pateicoties bankai “Citadele”.

Teksts: Māra Špicberga, Ikars Kubliņš

Foto: Stefans Špicbergs