“Līderes kodu” smeļas no ģimeniskajām sapņotājām – darītājām iecavniecēm

05/04/2018
Jaunumi, lideres kods

Biedrības “Līdere” organizētā pasākumu sērija “Līderes kods” 22. martā viesojās Iecavas tautas namā, lai noskaidrotu, kuras vērtības ir vissvarīgākās šī novada uzņēmējām. Iecavnieces gandrīz visas kā viena par būtiskāko vērtību savā dzīvē atzina ģimeni – tas, šķiet, izpaudās vēl izteiktāk nekā pārējos novados, kur līdz šim notikušas “Līderes koda” satikšanās. Tāpat radās iespaids, ka Zemgalē sievietei ne tik daudz vajadzīgi “biznesa haizivs” asie zobi un amazones cīņas spars, bet drīzāk rūpīgi izlolota ideja, vīzija, lai gūtu panākumus uzņēmējdarbībā. Šeit biznesa veiksmes stāsti biežāk izrietēja no sākotnēji izsapņota mērķa, kura realizēšanā talkā nākuši tuvākie cilvēki (parasti – vīrs) un varbūt arī kāds augstāks spēks, sakārtojot apstākļus tā, lai iecerētais izdotos.

Vineta Lamberte, suvenīru veikala “Ciku Cakas” izveidotāja, ir atradusi savu klientūru gan iecavnieku, gan plašāka reģiona (Bauska, Vecumnieki, u.c.) iedzīvotāju vidū, piedāvājot dažādas ar rokām darinātas mazā dizaina lietas, floristikas piederumus, apdrukas pakalpojumus. V. Lambertei galvenās vērtības dzīvē ir cilvēki – vispirms ģimene, tad radi, draugi un kolēģi. “Ģimene un mana otrā pusīte ir ļoti svarīga, vīrs mani visu laiku ļoti atbalsta. Ģimene plašākā izpratnē ir arī mani vecāki un vecvecāki – bez viņiem es nevaru iedomāties savu dzīvi! Man ir ļoti paveicies arī ar draugiem un kolēģiem. Draudzenes plecs man ir ļoti palīdzējis dzīvē.” Treškārt, viņai svarīga ir piederība savai zemei – vietai, kur uzaugusi. “Tās ir manas lauku mājas, kur es pēc grūtā darba varu aizbraukt un atpūsties, noslēgties no visa. Pavadot tur kaut vai tikai vienu dienu, es pagūstu uzkrāt spēkus, lai atkal nāktu uz darbu ar prieku un enerģiju,” stāsta V. Lamberte.

Interesanti, ka iesaistīšanās biznesa pasaulē V. Lambertes gadījumā notikusi iepriekš neplānoti, sadarbībā ar meitu. “Es nekad dzīvē nebiju iedomājusies, ka būšu uzņēmēja. Mani vairāk saistīja daba un ziedi, un savu vietu drīzāk iedomājos apkalpojošajā sfērā. Būtībā biznesā mani iesaistīja meita, kas vienpadsmitajā klasē programmas “Junior achievement” ietvaros izveidoja uzņēmumu. Mēs sapratām, ka Iecavā nav veikala, kur varētu nopirkt materiālus rokdarbiem – bija jābrauc uz Rīgu vai uz Bausku,” V. Lamberte atklāja sava biznesa izveides stāstu.

Ruta Āboliņa, zemniece un Iecavas sieviešu kluba “Liepas” grāmatvede, nodarbojas ar biškopību, labprāt uzņem savā saimniecībā ciemiņus, lai parādītu sava darba un zemes mīlestības augļus. Viņa neliedz padomu un arī palīdzīgu roku, ja nepieciešams. Arī Rutas vērtību skalā pats galvenais ir cilvēks, tam seko godīgums un atbildība. “Ja esi godīgs un atbildīgs, tad dzīvē iet labi. Atbildība man nozīmē atbildību pret ģimeni, pret savu zemi, pret novadu un galu galā – pret Latviju!”, saka R. Āboliņa. Savā runā viņa bieži piemin arī darbu – dzīvē tā nekad neesot trūcis, un darba mīlestību varot mācīties arī no bitēm, turklāt bišu stropā viss notiekot gandrīz tāpat kā dzīvē – slinkie trani rudenī tiek padzīti.

Ne mazums ļaužu uzskata, ka līdzenumu ainavas ir garlaicīgas, bet Āboliņas kundzei tieši Zemgales līdzenuma sniegtais plašums sniedz iedvesmu. “Man patīk Zemgales līdzenums. Patīk, ka acs skatiens var vērsties plašumā, ka tam netraucē ne kalni, ne kas cits. Vasarā man patīk vērot stārķus, kad tie ir atlidojuši un vij ģimenes ligzdu. Dabas skaistums ir neaprakstāms!”, stāsta R. Āboliņa.

Ginta Zaumane ir daudzpusīgs un aktīvs cilvēks – biznesā nodarbojas ar rotu meistarošanu, taču iesaistās arī novada sabiedriskajā dzīvē, pasākumu organizēšanā, turklāt ir viena no grāmatas “Mans tautastērps” autorēm.

“Par uzņēmēju esmu izaugusi no hobija. Šo soli man ļāva spert tas, ka es ieklausījos sevī un sadzirdēju sevi. Man šķiet, ka tā ir vislielākā vērtība, ko katrs cilvēks var gūt – tā ir saskaņa ar sevi, saskaņa ar to, kāds esi un ar to, ko dari. Saprast, ka mēs katrs esam fantastisks brīnums šajā pasaulē – otra tāda nav. Un izkāpt no tām “čībām”, kurās tevi cenšas ielikt sākumā vecāki, tad skolotāji, visbeidzot darba kolēģi, paziņas. Saskaņa ar sevi ir milzīga vērtība, ko es – varu godīgi teikt – esmu atradusi,” atklāja G. Zaumane. No sevis pazīšanas izrietot otra svarīgā dzīves vērtība – dalīšanās prasme. “Tā ir spēja dalīties ar savām zināšanām, prasmēm, sajūtām… Ar visu to, kas man ir – gan priekos, gan bēdās, gan stāstos un notikumos. Tā mēs kuplinām sevi un visu mums apkārt,” sacīja G. Zaumane. Savukārt trešā vērtība esot pateicība. “Tā ir pateicība ģimenei, vecākiem, draugiem, novadam, zemei… Tā ir pateicība par to, ka es šeit esmu un varu darīt tās lietas, kas man sagādā kaifu!” Viņasprāt, jāmācās būt pateicīgam ikvienam cilvēkam un situācijai, nevis tikai tiem, kas “glauda pa spalvai”. “Vajag pateikties gan visiem tiem, ar ko tu satiecies, gan arī tiem, ar ko nesatiecies. Pasaki paldies gan tiem, kas atnāk uz tavu pasākumu, gan tiem, kas neatnāk. Tas ir ļoti būtiski, jo nekad nevar zināt, kurā brīdī kāds cilvēks tomēr pie tevis atnāks un sāks kopīgu sadarbību,” atziņās dalījās uzņēmēja. G. Zaumanei ir arī recepte, ko darīt situācijās, kuras iziet ārpus personīgās komforta zonas: “Vienkārši jāizpūš elpa un jāsaprot, ka tas ir normāli. Vajag pieņemt to, ka šādas situācijas pastāv un no tām nevar izvairīties. Tad, kad esi to pieņēmis, vari ar šīm situācijām sadzīvot un līdzās pastāvēt”.

Lai gan Līga Rupule, kafejnīcas “Upene” saimniece un kūku cepēja, iepriekš neesot domājusi, ka reiz varēs vadīt biznesu tādā burvīgā, sakoptā vietā kā viņas kafejnīca, tomēr kā savu pirmo vērtību viņa nosauc tieši ticību sapņiem. “Mana kafejnīca ir izaugusi no sapņa. Es esmu no tiem cilvēkiem, kas tic sapņiem, un zinu, ka tie piepildās – vajag tikai ļoti, ļoti vēlēties,” sacīja L. Rupule. Savukārt otra viņas vērtība esot ģimene – jo tieši ģimene ir tā, kas ļauj sapņus piepildīt: “Manā gadījumā tas bija mans vīrs, kurš ļoti vēlējās, lai es dzīvē varētu darīt to, kas man patīk – viņš to vēlējās varbūt pat vairāk nekā es pati! Tāpat arī meitiņa, ar kuras piedzimšanu mainījās mana vērtību sistēma, es kļuvu mazāk skarba un kritiska pret pasauli.” Savukārt trešā vērtība L. Rupulei esot mīlestības pilna attieksme pret darbu. “Lai būtu veiksmīgs uzņēmējs, noteikti jāmīl tas, ko dari. Cilvēki to jūt. Cilvēki jūt, ka es daru to, kas man patīk un viņi spēj to novērtēt,” novērojusi L. Rupule.

Inga Ose Iecavā spējusi atvērt divus ziedu veikalus, nodrošinot darbu pieciem cilvēkiem. I. Ose esot ļoti atsaucīga un izpalīdzīga, arī tas vairojot klientu loku. “Pirmā pamatvērtība man, protams, ir ģimene. Ko mēs darītu bez ģimenes? Vīrs, kas palīdz, ja man nav izdevies pagūt ko izdarīt, bērni, kas saprot un nepārmet, ka mammas bieži nav mājās… Ģimene ir pati lielākā vērtība – es domāju, ka visiem, ne tikai man. Otrā vērtība ir zināšanas. Bez zināšanām mēs neko nepaveiktu. Trešā vērtība man ir darbs. Es neticu, ja kāds saka, ka viņam nav darba, ka nevar nopelnīt. Muļķības! Ir tikai jādara!” – uzskata I. Ose. Viņas ziedu veikala lepnums un simbols ir pieklīdušais runcītis Pīrādziņš. “Viņš ir mūsu talismans, un daudzi bērni, nākot mājās no skolas, ienāk un apsveicinās ar kaķi. Tas noteikti arī palīdz pārdot vairāk ziedu!”, smejot stāsta I. Ose.

“Atbildība, pozitīvisms un radošums” – lakoniski savas svarīgākās vērtības uzskaitīja Vija Spalva, kas biznesu sākusi ar darbību nesievišķīgā jomā – kokapstrādē, bet patlaban sniedz juridiskas konsultācijas.

Darbu par vērtību uzsver daudzas biznesa līderes, taču uzņēmēja Anna Tiesnese iecavniecēm atgādināja, ka arī ar darbu nevajag pārspīlēt: “Jaunās meitenes, atcerieties – nevajag par daudz strādāt! Neesiet pašas sev pātaga, kas nemitīgi dzen uz priekšu! Cieniet un saudzējiet sevi!”

“Man šķiet svarīgi darīt ko jēgpilnu – kaut ko tādu, kas kādam ir vajadzīgs. Otrkārt, svarīgi ir izdarīt to labi – tik labi, cik vien to spēj. Trešā lieta – man ļoti rūp taisnīgums,” sacīja Agnese Hauka.

Natālija Kartiševa, skaistumkopšanas salona “Kamilli” vadītāja, pie savām vērtībām līdzās ģimenei nosauca arī ticību un uzticēšanos – ticību gan pašas spēkiem, gan uzticēšanās cilvēkiem, ar kuriem biznesā iznāk sadarboties – kā arī mīlestību. “Novēlējumos es vienmēr rakstu – lai ir, ko mīlēt, un lai ir, kas mīl!”, sacīja N. Kartiševa, piebilstot: “Vienmēr atcerieties, ka esam sievietes – trauslas, maigas un mīlestību meklējošas!”.

Zane Podiņa, zvērināta revidente un biedrības “Līdere” pārstāve, atzina, ka darba dzīvē lielākā vērtība viņai esot pamatīga punktualitāte, precizitāte un atbildība. “Es pat nevaru īsti pateikt, vai šīs īpašības man ir vairāk palīdzējušas vai traucējušas. Varbūt varētu vairāk nopelnīt, ja nebūtu izvirzījusi tik augstas prasības, taču sevi jau nevar lauzt. Tāpat man svarīgas ir zināšanas – apgūt pašai un nekad nav bijis žēl ar tām dalīties,” sacīja Z. Podiņa.

“Vērtība, kas šodien netika minēta – laiks. Tās stundas un gadi, kas mums ir doti, un kurus ir svarīgi piepildīt tā, lai tas būtu patiesi vērtīgi pavadīts laiks. Tāpat vēlos uzsvērt, cik nozīmīgi ir mūsu laikabiedri, cilvēki, kas ir mums līdzās ikdienā. Trešā vērtība – tie ir mūsu unikālie talanti. Tie ir tie, kas mūs veido tādus, kādas esam,” kā allaž, pasākuma nobeigumā iepriekš neizskanējušas vērtības spēja definēt biznesa vadības treniņu uzņēmuma “Jardi” partnere Māra Špicberga.

LATVIJAS LĪDERES KODĀ 22 Iecavas novada uzņēmējas noguldīja 29 sev svarīgas vērtības. Starp tām visbiežāk minētas: Ģimene, Mīlestība un Sapņi.

Iecavnieces vērtību bankai pievienoja Zināšanas, Dalīšanas prieku, Dzīves iekrāsošanu, Labdarību, Sociālu atbildību, Prieku un Vieglumu.