“Līderes koda” otrā sezona noslēgusies Valkā

08/05/2019
Jaunumi, lideres kods

Biedrības “Līdere” organizētās pasākumu sērijas “Līderes kods” otrās sezonas noslēgumā 24. aprīlī vietējās uzņēmējas pulcējās Latvijas pierobežas pilsētā Valkā, lai savas dzīves vērtību atziņas pievienotu kopīgajai vācelītei.

Pasākuma ievadā biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna sniedza apkopojumu par līdz šim projekta ietvaros paveikto – 11 domnīcu pasākumos apkopotas 329 anketas, kurās minēta 281 atšķirīga vērtība. Pati populārākā vērtība, kas minēta visbiežāk, ir ģimene, kurai seko mīlestība un godīgums. “Vīrieši uzņēmumus biežāk vada ar prātu un autokrātiskāk, bet sievietes – ar sirdi un demokrātiskākā garā,” secinājusi A. Vīksna.

“Izvirzīt piecas novada uzņēmējas, kas uzstāsies šajā pasākumā kā runātājas, bija ļoti grūts uzdevums. Divu minūšu laikā es uz lapiņas biju uzrakstījis vairāk kā desmit sievietes, no kurām ikviena būtu pelnījusi šeit uzstāties. Izvēli izdarījām tā, lai būtu pārstāvētas dažādas nozares, dažādas vecuma grupas, lai stāsti būtu pēc iespējas dažādāki,” savā uzrunā atklāja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. “Sieviete ir gudra, stipra, uzņēmīga, izdomas bagāta, uz viņu var paļauties – un bieži vien vairāk nekā uz vīriešiem,” atzina Valkas mērs.

Pirmā no spēcīgajā konkurencē izvēlētajām uzņēmējām priekšā devās un savu stāstu prezentēja Laura Krastiņa, kuras zemnieku saimniecībā “Kurģi” tiek arī audzēti šķirnes zirgi un attīstīts lauku tūrisms. Tā pakalpojumus (izjādes ar zirgiem, apmācība jāšanā u.c.), kā pastāstīja uzņēmēja, izmanto viesi arī no Igaunijas, Lietuvas un pat Beļģijas. Pēc neveiksmīgas pieredzes graudkopībā L. Krastiņa ģimenes saimniecībā uzņēmusies iniciatīvu un sākusi attīstīt zirgkopību. Pirmā un galvenā īpašība, kas viņai to palīdzējusi paveikt, pašas uzņēmējas skatījumā ir daudzpusība – tā ļaujot ikdienā tikt galā ar dažādajiem (mammas, sievas, mājkalpotājas, lopkopes, treneres, šuvējas) pienākumiem. “Es spēju pielāgoties ļoti dažādiem darbiņiem – piemēram, zirgu nagu griešana prasa ļoti lielas zināšanas un spēku,” sacīja L. Krastiņa. Otra viņai raksturīgā īpašība esot labsirdība, kas ļāvusi pārciest nepamatoti aso kritiku, ko gadījies dzirdēt no apkārtējiem, zirgkopības biznesu uzsākot. Savukārt trešā īpašība esot kaut kas starp spītību un ietiepību (kas tomēr neesot gluži tas pats, kas mērķtiecība). “Ja es esmu kaut ko ieņēmusi galvā, tad es to noteikti izdarīšu!” sacīja L. Krastiņa.

Ināra Pakalna ir zemnieku saimniecības “Piekalnes” īpašniece. Viņas lauksaimniecības bizness specializējies uz kartupeļu audzēšanu – viņa ir viena no nedaudzajām sertificētu kartupeļu šķirņu audzētājām Latvijā, 2014. gadā saņēmusi Valkas novada domes atzinības rakstu par ieguldījumu novada attīstībā. Kā pirmo vērtību I. Pakalna nosauca pienākuma izjūtu. Pienākums rodoties jau uzņēmuma izveidošanas mirklī – tas ir pienākums gan pret valsti, gan uzņēmuma darbiniekiem, gan arī pret sevi. Otrā I. Pakalnas vērtība – godīgums – ļaujot būvēt cieņpilnas attiecības gan ar sadarbības partneriem, gan darbiniekiem. “Darbinieki manā saimniecībā nav mainījušies kopš pašiem pirmsākumiem – savstarpējā uzticība ir izveidojusies ilgā laika periodā,” uzsver I. Pakalna. Savukārt trešā uzņēmējas vērtība ir attīstība – taču ne tik daudz biznesa izrāviena kontekstā, vairāk personīgās izaugsmes nozīmē, kas ietver gan profesionālās kvalifikācijas celšanu, gan arī sevis mīlestību un palutināšanu ar pienācīgu atpūtu, kultūras pasākumu apmeklēšanu. “Es vienmēr meklēju iespējas papildināt savas zināšanas. Tāpat saprotu, ka nevar strādāt nepārtraukti. Jā, es strādāju smagi, taču es arī skaisti atpūšos!” sacīja I. Pakalna, izpelnoties neviltotus aplausus.

Bioloģisko lauksaimniecību savukārt piekopj Monta Skotele, zemnieku saimniecības “Sprīdīši” īpašniece. Interesanti, ka zemes apsaimniekošanu un lopkopību viņa apvieno arī ar grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu, palīdzot citiem lauksaimniekiem formalitāšu kārtošanā, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvei. M. Skoteles brīvais laiks aiziet, dziedot folkloras kopā “Nāburgi”. “Manas vērtības ir valstiska mēroga vērtības. Pirmkārt, tā ir daba,” atklāj M. Skotele, piebilstot, ka esot sāpīgi vērot, kā izciršanas dēļ samazinās mežu platības. Otra vērtība, kuras nākotnes liktenis satraucot M. Skoteli, esot latviešu valoda. “Kā zināms, katru gadu no Latvijas aizbrauc tūkstošiem cilvēku, mūsu meitenes apprec ārzemniekus, un viņu bērni runā vairs ne latviešu valodā,” sacīja M. Skotele. Treškārt, viņas vērtība ir Latvijas cilvēki – gan ne tie, kuri sēžot, dzerot alu un saņemot pabalstus, bet gan tie, kuri ir gudri, izglītoti, labsirdīgi un tādi, kas spēj dalīties ar citiem, jo arī pašiem ir pietiekami daudz. “Kā jau Rainis sacīja – gūt var ņemot, un gūt var dodot. Man gribētos, lai mēs biežāk būtu devēji, nevis ņēmēji,” pauda M. Skotele.

Albīna Kārkliņa ir dibinājusi uzņēmumu SIA “Pedelīte”, kas darbojas sabiedriskās ēdināšanas jomā, piedāvā arī viesnīcas pakalpojumus. 2013. gadā viņa saņēmusi Valkas novada atzinību par ieguldījumu novada attīstībā. Bizness savulaik ticis iesākts vien ar 300 latiem kabatā. Viegli nav bijis nekad, jo “Valkā ir tik cilvēku, cik ir”, un līdz ar to apgrozījums neesot pārāk liels. Par galvenajām vērtībām A. Kārkliņa uzskata cilvēkus – ģimeni, darbiniekus un visus apkārtējos. Viņai dzīvē esot paveicies, jo iznācis sadarboties tikai ar labiem cilvēkiem – neviens neesot pievīlis. Toties no personiskajām īpašībām svarīga esot uzņēmība un pienākuma sajūta. “No bērnības esmu tikusi audzināta, ka tikai ar darbu cilvēks var kaut ko sasniegt,” sacīja A. Kārkliņa.

Agneta Kīta kopā ar vīru pirms dažiem gadiem iegādājusies vēsturisku jūgendstila medību namiņu mežos piecpadsmit kilometrus no Valkas un iekārtojusi tajā viesu namu “Bergervilla”. Viesmīlības pieredzi un prasmes A. Kīta rūdījusi Amerikā, kur milzīgā viesnīcā strādājusi par viesmīli un bārmeni, vēlāk Latvijā studēta uzņēmējdarbības vadība un mārketings. Interese par senām ēkām A. Kītai piemitusi jau kopš bērnības dienām. “Mēs ar draugiem apmeklējām pamestas mājas, un man patika iztēloties, kā tur kādreiz dzīvojuši cilvēki,” stāstīja A. Kīta. Tā pamazām dzimusi doma atrast kādu vēsturisku ēku, kurai dot jaunu dzīvību. Vijciema medību pils sludinājumu portālā kā izlikta pārdošanā pamanīta tieši Ziemassvētku rītā. Ēkas stāvoklis esot bijis pietiekami labs, lai kopīgi ar vīru novērtētu to par iespējamu savest kārtībā. Lai gan paziņas skeptiski brīdinājuši, ka viesu nama bizness tik nomaļā vietā nebūs perspektīvs, tomēr šobrīd situācija izskatoties laba – uz vasaru tiekot rezervēts viens datums pēc otra. Starp dzīves vērtībām A. Kīta izceļ ģimeni un draugus. “Ir svarīgi, lai tuvāko lokā būtu atbalsts, stiprais plecs, jo jārēķinās ar to, ka apkārtējiem allaž patīk vairāk kritizēt, nekā slavēt,” atzina A. Kīta. Savukārt otra vērtība esot mīlestība pret darāmo darbu. “Ja tu dari to, ko mīli, tad tev katru rītu būs motivācija celties un tad tev arī izdosies tas, ko dari. Vismaz septiņdesmit procenti veiksmes tad ir garantēti,” uzskata A. Kīta. Savukārt trešā viņas vērtība esot mīlestība pret cilvēkiem – tieši tas mudinot veidot viesu namu iespējami skaistāku, lai radītu prieku apkārtējiem. “Vēlos, lai cilvēki jūtas tā, kā atbraucot ciemos pie kāda drauga, nevis vienkārši uz viesu namu!” – tā A. Kīta.

No pārējām klātesošajām sievietēm līdzās ierastajām vērtībām kā ģimenei, tika minētas arī apzinīgums, precizitāte, uzticība, zinātkāre, māksla, iekšējais līdzsvars un citas.

Divpadsmitajā LATVIJAS LĪDERES KODĀ 28 Valkas novada uzņēmējas un vadītājas noguldīja 50 sev svarīgas vērtības. Starp tām visbiežāk minētas: Ģimene, Cilvēks, Laiks, Mīlestība, Daba, Attīstība, Darba mīlestība, Domubiedri, Godīgums, Labsirdība, Pienākuma apziņa, Pozitīvas emocijas un Prieks.

Katrā LĪDERES KODA domnīcā tiek noguldītas ar vien jaunas, vēl iepriekš neminētas vērtības. Valkas novada pienesums ir gana bagātīgs, tostarp: Atsaucība, Būt formā, Dabiskums, Domubiedri, Labsirdība, Loģika, Māksla, Paaudzes, Pienākuma apziņa, Valoda.