Desmitais “Līderes koda” pasākums aizvadīts Auciemā

Biedrības “Līdere” organizēto pasākumu sērija Latvijas novados “Līderes kods” sasniegusi pirmo nelielo atskaites punktu, mazu “apaļo” jubileju – 21. februārī atjaunotajā Pārgaujas novada Auciema muižā notika jau desmitā tikšanās ar kāda novada sievietēm – uzņēmējdarbības līderēm.

Biedrības “Līdere” pārstāves pus pa jokam atzina – laikā, kad tika uzsākts projekts “Līderes kods”, mērķis apceļot pilnīgi visus 119 Latvijas novadus un republikas pilsētas šķitis vieglāk sasniedzams, nekā laika gaitā apzinoties, ko tas patiesībā nozīmē, tāpēc tagad cerības tiekot liktas uz jaunu administratīvi teritoriālo reformu, kas novadu skaitu krietni samazinātu. Tomēr izrādās, ka Latvijā veiksmīgu sieviešu-uzņēmēju ir tik daudz, ka to katrā ziņā pietiktu, lai pasākumus aizpildītu arī pašreizējā teritoriālajā formātā. Arī Auciema muižas zāle bija pilna.

“Lai gan esat atšķirīgas, jūs vieno tas, ka esat uzņēmējas. Var tikai apbrīnot to spēku, enerģiju, radošumu un izaugsmes garu, kas jūsos mīt. Bet visvairāk – spēju pildīt visas dzīves lomas, ko no jums prasa sabiedrība – sadalīt laiku ģimenei, bērniem, uzņēmumam. Jūs esat mūsu novada spēks un gods!” pasākuma ievadā sacīja Pārgaujas novada pašvaldības izpilddirektore Marta Druviņa. Pēc viņas uzrunas 5 pašvaldības izvēlētās novada vadošās uzņēmējas klātesošo priekšā stāstīja par sava biznesa attīstīšanu un dzīves svarīgākajām vērtībām.

Pirmā no viņām bija Dace Reiziņa, kura kopā ar vīru saimnieko uzņēmumā SIA “Vilarija”. Uzņēmums darbojas aitkopības un graudkopības jomā, kā arī sniedz savu artavu, lai “dzīve Latvijā būtu saldāka” – ražojot karameles “Cukuraitiņa”, kuru sastāvā ir dabīgas augļu un ogu sulas. D. Reiziņai ir arī neparasts hobijs – viņa piedalās “Sieviešu dienas rallija” sacensībās.

“Protams, galvenā vērtība ir ģimene, kas ir pamatā tam, ka dzīvojam un strādājam laukos jau 13 gadus. Citas vērtības man ir godprātīgs darbs ar klientiem, lai pēc tam nav kauns skatīties viņiem acīs. Tāpat man ir svarīga iespēja nodarboties ar to, ar ko vēlos un izpausties dažādi,” sacīja D. Reiziņa.

Inta Ekerte vada uzņēmumu SIA “Real Bread”, kas nodarbojas ar maizes cepšanu un konditorejas izstrādājumu ražošanu. Iesākumā maize cepta mājās pie nelielas maizes cepamās plītiņas, vēlāk iekārtota ceptuve un veikals, kurā galvenokārt tirgo vietējo ražotāju produkciju. Ar laiku Straupē arī tikusi atvērta kafejnīca, kurā baudīt uz vietas gatavotus siltos ēdienus – tas bijis veikala apmeklētāju ieteikums.

“Vērtības man kā sievietei ir atšķirīgas no tām vērtībām, kuras man svarīgas kā uzņēmējai. Pati pirmā vērtība man ir cilvēks. Tie ir gan paši tuvākie – mana ģimene, kas mani vienmēr atbalsta un vienmēr ir kopā ar mani, gan arī mana uzņēmuma darbinieki, kurus vispirms uztveru kā cilvēkus un tikai pēc tam – kā darbiniekus. Tie ir arī klienti, kas nāk pie mums, uzticas mums, un man ir ļoti svarīgi saņemt atgriezenisko saiti no saviem klientiem. Visbeidzot man dārgs ir arī cilvēks-latvietis un man ļoti sāp par katru, kurš ir projām svešumā. Mana otrā vērtība ir mūsu senču mantojums – latviskais kods, kas ir iekšā katrā no mums. Mūsu bizness ir vistiešākajā mērā saistīts ar to, jo mēs cepam īstu, pēc senču receptēm gatavotu rudzu un saldskābo maizi. Kā trešo vērtību vēlos minēt laiku, kurā, kā šķiet, pat zvaigznes palīdzējušas visam sakrist pareizajā secībā, lai bizness izdotos,” atklāja I. Ekerte.

Lāsma Vītola kopā ar vīru Nauri izveidojusi uzņēmumu SIA “Straupes ligzda”, kas piedāvā klientiem vistu olas, kas dētas brīvās turēšanas apstākļos. Uzņēmuma produkcija pazīstama ne tikai vietējā reģionā, bet arī plašāk Latvijā. Nozīmīgs uzņēmuma pasūtītājs ir arī “Balticovo”. Otrs L. Vītolas ģimenes uzņēmums ir bioloģiskā saimniecība “EK Ovo”.

“Manas trīs galvenās vērtības ir ģimene, darbs, veselība. Tās visas ir tik cieši kopā, ka ciešāk vairs nevar būt,” lakoniski sacīja L. Vītola.

Sanda Pole-Ma kopā ar vīru Tao Ma, kurš Latvijā ieradies no Ķīnas, Raiskumā atvēruši skaistu viesu namu “Zaķīši”, kurā izveidots arī restorāns ar austrumu ēdieniem. S. Poles-Ma izglītība ir mākslas un dizaina jomā un ar to saistīta viņas aizraušanās – keramikas trauku, interjera priekšmetu veidošana. Tas varētu tapt par nākamo uzņēmējas izpausmi biznesā, jo S. Pole-Ma plāno atvērt savu darbnīcu.

“Man šķiet, ka pati galvenā vērtība biznesā ir ideja. Galvenais – neatteikties no savas idejas. Taču, lai ideju realizētu, ir nepieciešama arī drosme, tāpēc tā ir mana otrā vērtība. Lai Raiskumā atvērtu austrumu restorānu, pavisam noteikti bija vajadzīga drosme! Trešā vērtība ir iedvesma, kas noder tajos brīžos, kad saskaries ar kritiku vai grūtībām un rokas draud nolaisties. Tad es izlasu kādu iedvesmojošu interviju vai noskatos kādu labu filmu, vai arī kaut kur aizbraucam – taču noteikti ir jāsameklē iedvesma, kas liek saņemties un iet tālāk,” atklāja S. Pole-Ma.

Ieva Ņevečerova kopš 2013. gada vada SIA “Ungurmuiža”, iepriekš darbojusies “Annas muižā” un Cēsu novada pašvaldībā. Ungurmuižā tiek organizēti arī dažādi pasākumi (koncerti, izstādes), kurus iecienījuši gan tūristi, gan vietējie. Tāpat darba pienākumos ietilpst gluži saimniecisku un praktisku lietu kārtošana.

“Nebūšu oriģināla – arī man šķiet, ka pirmā un svarīgākā vērtība ir mani bērni. Visu, ko es daru, es daru ar domu, lai pēc manis kaut kas paliktu un mani bērni izaugtu par labiem cilvēkiem. Caur to arī manī rodas mīlestība – pret bērniem, ģimeni un visu, ko daru. Otra vērtība man ir citi cilvēki. Es jau kopš mazotnes nespēju sevi iedomāties bez apkārtējiem cilvēkiem, nevarētu būt grāmatvede vai datorspeciāliste. Man visu laiku nepieciešams būt cilvēkos, dot viņiem prieku un darīt kaut ko radošu. Droši vien tāpēc arī strādāju viesmīlības nozarē. Trešā lieta, bez kuras dzīvē nevaru iztikt, ir aizrautība. Vīrs man saka, ka esmu kā spītīgs āzis – ja kaut ko iesāku, tad tas man ir jānoved līdz galam, kamēr panāku savu. Prieks un aizrautība, darot darbu, palīdz neieslīgt rutīnā,” tā I. Ņevečerova.  

Dažādi interesanti pieredzes stāsti un vērtību definīcijas, kā ierasts, pasākuma turpinājumā izskanēja arī no pārējām zālē klātesošajām uzņēmējām. Kā allaž, statistiski visbiežāk tika minēta ģimene. Pārgaujas novada līderes uzsvēra arī darba vērtības nozīmi, turklāt pievienojot tam dažādus papildskaidrojumus. Jau ierasti dzirdēt kā vērtību “iespēju darīt to, kas patīk”, “iespēju darīt darbu, kas sniedz prieku”, taču pasākumā tika uzsvērta arī atbildīga attieksme pret darbu, rūpes par tā sniegto labumu citiem: “spēja paveikt darbu tik labi, cik vien iespējams”; “iespēja būt lietderīgai”. Vēl vairākkārt kā svarīgākā vērtība tika minēta “brīvība”, kas tika definēta arī kā “izvēles iespējas jebkurā dzīves situācijā”. Vairāk nekā vienu reizi tika uzsvērta arī miera un harmonijas nozīme ikdienas dzīvē. Starp ierastām vērtībām izskanēja arī atšķirīgi formulētas vērtības – “spēja biznesā saglabāt sievišķību”, “savstarpēja sapratne, spēja vienam otru uzklausīt un sadzirdēt”, “māju izjūta”, “personīgā labsajūta”, “vietas piederība”, “kustība”, u.c.

Desmitajā LATVIJAS LĪDERES KODĀ 26 Pārgaujas novada uzņēmējas un vadītājas noguldīja 47 sev svarīgas vērtības. Starp tām visbiežāk minētas: Ģimene, Mīlestība, Veselība, Miers, Brīvība, Cilvēcība, Cilvēks, Labsajūta, Saknes.

Katrā LĪDERES KODA domnīcā tiek noguldītas ar vien jaunas, vēl iepriekš neminētas vērtības. Pārgaujas novada pienesums: Iejūtība, Kultūra, Kustība, Senču gudrība, Sevis apzināšanās, Tauta, Laba pašvaldība, Iespēja strādāt attālināti.

Kopā LĪDERES KODĀ noguldītas jau 9 novadu un 1 valsts nozīmes pilsētas vērtības. Ir apkopotas 295 anketas, kurās minētas 255 dažādas vērtības.

LĪDERES KODS tiek īstenots pateicoties bankai “Citadele” un izdevniecībai “Lietišķās informācijas dienests”.